Šogad rudens manā sirdī ienācis ar bērnības atmiņām, kad priecājāmies par adataino kastani, kurš šķīlās kā cālēns no biezās adatu čaulas, kad skolā vācām cietās zīles lielos maisos un uz klašu izstādēm nesām burkānu zaķus un ķirbju karietes, kad draiskulībā mētājām pa gaisu kaudzēs savāktās raibu raibās kļavu lapas, kad izgaršojām rūgteno pīlādžu garšu un cetpo baraviku smarža virmoja katrā mājas istabā, kad bezgalīgi garajās kartupeļu vagās kājas grima mitrajā un smagnējā zemē, bet mājās tām vienmēr bija silti. Nebēdnīgs un pieredzes bagāts bija šis laiks, tāpēc man rudens ir bez skumjām, klusa gaišuma pilns. Kā Tu sajūti rudeni?

Vienmēr pateicībā par visu kas sastapts, piedzīvots, pārdzīvots, iegūts un zaudēts, kursim uguni un sūtīsim pateicības enerģiju Augstākajiem spēkiem. Lai top!