Satikšanās ar vībotnes garu
Mana satikšanās ar vībotnes garu nebija nejauša. Vībotne manā tuvumā bijusi jau ļoti sen, bet, iespējams, es to nebiju iepazinusi dziļāk. Ar vārdu “tuvumā”, es domāju, ne tikai dobēs, pirtī, pulveros, ziedēs un salātos, bet arī manā sirdī un dvēselē. Ik katru reizi, kad vībotni kvēpināju, malu, vārīju vai sutināju, tās smarža piepildīja katru manu auguma šūniņu ar milzīgu spēku un deva man jaudu jaunām radošām izpausmēm. Grūti aprakstīt kā šī smarža pārņem manu prātu. Tā paceļ virs zemes un liek sajusties brīvai kā putnam. Tajā var ienirt kā jūrā, ļauties tās viļņiem un virsējām vēja vibrācijām. Tā mani nomierina un piepilda ar kaut ko ļoti spēcīgu. Es bieži uzdevu sev jautājumu, kas mani tajā apbur un ļauj dziļāk sajust savu sievietes dabu. Līdzīgas sajūtas piedzīvotas arī Vasaras saulgriežu laikā, kad ar saules enerģiju piepildītie ziedi un lapas, visa daba spēcina un piepilda tevi ar milzīgu enerģijas lādiņu. Bet vēlajā rudens laikā, kad dabā ziedēšana sen ir beigusies, pēc jauniem spēkiem un enerģijas es vēršos pie vībotnes. Kāpēc vībotne, kāpēc rudenī. Atbilde visiem skaidra. Vībotne- viens no senākajiem pasaules augiem, rudens- laiks, kad pieminam savus senčus, lūdzam padomu, spēku un aizsardzību. Vībotne sena kā vecmāmiņa un ar to var izrunāties no sirds. Tāpēc tieši rudenī šis pievilkšanās spēks vībotnei man ļauj sajust tās viedumu, mierpilno spēku un ieklausoties sevī, atrast jaunu sēklu jaunām atklāsmēm. Man ir milzīgs prieks, ka tieši šogad piedzīvoju šo dziļo sastapšanos ar vībotnes garu. Par to varu pateikties Rutai Garklāvai, kad vadot satikšanās meditāciju ar vībotnes garu, man bija tā iespēja sastapties ar šo maģisko un viedo būtni, ieraudzīt un saņemt vēstījumu, saprast, kāpēc tieši vībotne ir tā, kura man palīdz un spēcina manu dvēseli. Paldies Kristīnei Vallerei par jaudīgo vībotnes dejas rituālu un rožu dārza sildīšanu, kad savienojoties ar vecmāmiņas pīpes dūmiem, nerimstošām lietus lāsēm un varavīksnes jautrību, ļāvos iziet no saviem nospraustajiem rāmjiem un dziļāk sajust savu sievišķo dabu.
Teikās,
stāstos, pasakās un ticējumos arī sociālajos tīklos ir milzum daudz
skaidrojošas informācijas par vībotni, cik tā sena, ko tā dziedē, kam palīdz,
ko atklāj, vairo u.c. Bet ir viena frāze, kuru vēlos nocitēt ir no Gaismas
vībotnes FB lapā minētā: “… vībotne… ļauj
piedzīvot kaut ko tādu, ko nevar izskaidrot, tikai sajust”. Tam es piekrītu
ar visiem 100%. Ja es pati nebūtu piedzīvojusi šo maģisko ceļojumu, nekad tam
nenoticētu, ka vībotnes gars ir tik spēcīgs un var būt tev tik tuvu, saņemot no
tās skaidru vēstījumu, kas vienlaicīgi ir atbilde man, kāpēc es tik ļoti cienu šo
augu, kāpēc es nirstu tās smaržu burvībā, bet daudzās lietās griežos kā ritenis
ap savu asi un nespēju izkāpt no šīm ierastām, klišejiskām darbībām. Tieši
tādēļ radās šis stāsts, lai padalītos ar savu ceļojumu, kuru nevar pilnībā
aprakstīt, bet iedrošināt, lai kāda, kura vēl ir tikai ceļā sastapties ar
vībotnes garu, ļaujas šim piedzīvojumam, ļaujas sajūtām un jaunām atklāsmēm. Paldies
vībotnes vecmāmiņas garam par vēstījumu, kuru apsolu kopt un ļaut tai izaugt,
uzziedēt un dalīties ar jaunām sēklām.
Lai Top!
