Klājam galdu. Svētku galdam jābūt bagātīgi klātam, jo ticējumi vēsta – kāds galds svētkos, tāda visa nākamā sezona. Obligāti uz galda jābūt maizei, sālim un ugunij, kas sola svētību nākamajam gadam. Gatavojam vismaz 9.ēdienus - pupas, pīrāgus, plātsmaizes, štovētus kāppostus, dārzeņus, zirņus, piparkūkas, putraimu desas, cūkas šņukuru un citus gardumus. Kāpēc cūka, jo tas ir dzīvnieks, kurš maina kartību. Sarok zemi un rada nekārtību. Tā maina kosmisko telpu radot haosu. Lai jebkas pārtaptu ir jābrūk, jānoārdās, vai jānojauc iepriekšējais. Nu tad lūk – cūka simboliskā veidā šo paveic – tādā veidā radot iespēju rasties jaunajai kārtībai un sākties jaunam ciklam. Galdu atstāj pilnu ar ēdieniem arī pa nakti, lai nākamajā gadā būtu pārticība.
Nu varam sākt svinēt svētkus. Sanākam lielāks vai mazāks saimes pulciņš un sākam vilk ap māju, pagalmu un citām ēkām iepriekš sagatavoto bluķi. Bluķis simbolizē sevis stiprināšanu, attīrot sētu, pagalmu, prātu no vecā, savu laiku nokalpojušā un sliktām domām. Bluķī savācam visu, no kā gribam emocionāli tikt vaļā, lai pēc tam to sadedzinātu un atbrīvotos, tādejādi sagatavojoties visam jaunajam. Velkot bluķi dziedam dziesmas, esam jaurti un līksmi. 
Ziemas saulgriežos piedien arī laimes liešana, zīlēšana, nākotnes pareģošana. Rakstām plānus nākamajam gadam, lai tie aug kopā ar saules gaismu. Tas nu ir pēc vēlmes un radošuma.
Mūsu senčiem vēl ir jauka tradīcija - ap šo laiku vajag skriet ar basām kājām trīs reizes ap māju, bet to var darīt arī ap pirti. Skrienot pilda sazemēšanās funkciju un spēka saņemšanu no zemes. Kājas piesišana pie zemes ir spēka aktivizēšana.
Kopumā Ziemassvētku naktī svarīgi ir būt patiesi līksmiem, jo tikai ar līksmību var tikt pāri tumšajam laikam – tam kalpo danči, dziesmas un rotaļas.
Godināsim šo Saules gadskārtu un līksmosim katrs savā sētā, ģimenē, dzimtā un vairosim gaismu Ziemas saulstāvju laikā un visā Saules gada ritā.

Lai baltas domas, gaisma sirdī un viegls pirts gariņš!