Dzimšanas dienas pirts rituāls

28. aug. 2024, Nav komentāru

Dzimšanas dienas pirts rituāls. Laiks, lai apstātos, ieklausītos sevī, savā dvēselē, lai sajustu, ko tā man stāsta, kas paveikts, kas darāms. Šajā īpašajā dienā godini Sauli, pateicībā par gaismu, katru saullēktu un saulrietu, godini vecākus, jo tie ir tavi īpašie sargeņģeļi, iekur savu īpašo ugunskuru, lai tā palīdz piepildīt kādu nodomu, komunicējot ar Augstākajiem spēkiem, sakārto domas, izvirzi mērķus, attīri augumiņu ar smaržīgajām dabas veltēm pirtiņā.

Pirts gariņš tevi glāsta, smaržo augu ēteris, un tu atkal esi tīrs un balts, piepildīts ar jaunu spēku un enerģiju.

Izdejo ugunī savas dzīvības brīnumu, ieplūsti ūdenī - savu sapņu dziļumā, ieelpo vējā debesu plašumu, iesakņojies zemē līdz sava spēka avotam!

(Sena indiāņu mācība).

Ievu ziedēšanas laiks

2. mai. 2024, Nav komentāru

Ieva zied ar ābeli
Vienā dārza stūrītī
Ievai bija balti ziedi
Ābelei sudrabiņa.2775

Pavasaris rit pilnā plaukumā, plaukstošie koki, ziedošās pļavas smaržo un reibina. Klausoties skaļajās putnu balsīs ir sajūta, ka viss mežs dzied. Augļkoku ziedos un puķēs bites pulcējas un san. Visa daba rosās un rosos arī es. Liekas, savādi, kad šajā plaukstošajā laikā ir nedaudz jāpadomā arī par ziemu, bet mums taču ir labs teiciens, ragavas taisa vasarā. Ja dzīvojam saskaņā ar dabas ritmiem, mēs zinām, kas, kur, kad ir jādara, jārada, jādzied, jārunā, jādod, jāņem.
Šobrīd zied ievas, tāpec esmu tās sagatavojusi ziemas krājumiem, jo to ziedēšanas laiks ir salīdzinoši īss.
Ievas slotiņa ir pirmā zaļā slotiņa, kuru nesam pirtiņā, jo tās spēcīgā smaržu buķete aromatizē pirtiņu, dziedina miesu un garu. Kopā ar ievu varam ieklausīties savos dziļākajos dvēseles stūrīšos un mēģināt atbrīvoties no uzkrātajām dusmām, aizvainojumiem, palūgt piedošanu tiem, kuriem jāpiedod, pieņemt to, kas katram jāpieņem un pāri visam ienest sevī balto, Dievišķo gaismu. Lai šo spēcinošo, dziedinošo slotiņu varētu izmantot pirtiņā ziemas laikā, mēs tās saldējam.
Zied daba un ziedam arī mēs!

Pārbaudām savus pirts apcirkņus

7. aug. 2023, Nav komentāru

Ir padarīts liels darbiņš. Sasietas visas nepieciešamās slotiņas ziemas pirts procedūrām un rituāliem.

Kad vasara sāk griezties uz otru pusi, mums pirtniekiem jāpārdomā ar ko pērsim ziemā mūsu pirts mīļus, kādus augus liksim pirts berzīšos un kāju vannītēs, ko klāsim uz pirts lāviņas un kādas tējas cienāsim. Pārbaudām savus pirts apcirkņus, vai viss ir sagatavots ziemas pirts procedūrām un rituāliem. Vai malka šķūnī ir pietiekamā daudzumā un bērzu tāsis pirts kurināšanai un uguns rituāliem.

Runājot par pirts slotām, mums patīk tikai pašu sietās slotiņas, jo tās ir pielāgotas mūsu rokām, gan garumā, gan kuplumā un vieglumā. Un tas ir svarīgi, lai nepiekūst pleci un nenogust rokas. Sienot slotas domājam tikai pozitīvas domas. Žāvējam šķūnī, kurā neiespīd tiešie saules stari un labi vēdinās. Kad slotas izžāvētas, saliekam kartona kastēs, lai nezaudē krāsu un aromātu. Pirms pirts kurināšanas, samērcējam tās ar aukstu ūdeni un ietinam palagā, lai atdzīvojas.

Ne tikai sietajām slotām, bet arī visām vāktajām zālītēm ir cits spēks un enerģija, ja tās esi pats lasījis, sējis, malis un žāvējis.

Sienam slotas, gatavojam pindas, kvēpeklīšus, rokam saknes, lasām tējas un pasakām paldies par devumiņu mūsu Dievišķajai Dabas mātei!

Vēl par slotām: https://zvaninupirts.mozello.com/bodite/item/pirtnieka-praktiskas-lietas/sotas/

Par koku īpašībām pirts dziedniecībā var palasīt Ziedoņa Kārkliņa skaidrojumā

Citām dabas veltēm https://www.la.lv/sagada-labsajutu-ziemai-vibotne-un-biskreslins

Lai lustīgi vasaras Saulgrieži!

21. jūn. 2023, Nav komentāru

Pie avota līgot gāju,

Pašā zāļu vakarā,

Izlīgoju zelta kroni

Ar visām lapiņām.

Paldies Līgai Reiterei par padomu, nopīt vainagu bez diega, tikai ar smilgas palīdzību smukā pīnītē.

Lai mums, dāmas, vairotos sievišķība, velkam svārkus un rotājamies ar vainagiem.

Smeļam spēkus un energiju visai vasarai un gadam!

Ceriņi mīlestībai

17. mai. 2023, Nav komentāru

Ir sācies burvīgais ceriņu ziedēšanas laiks, kad nevar tiem vienaldzīgi paiet garām dēļ to skaistuma un valdzinošās smaržas. Atceros, kā bērnībā ziedu ķekaros meklējām laimītes, iebrienot smaržīgajā ceriņu krūmā un sajūtot pilnīgu mieru. Ja ziediņam ir vairāk par četrām lapiņām, to vajag apēst, iedomājoties kādu vēlēšanos, lai tā piepildās. Šodien liekas nedaudz smieklīgi, bet tad, viss bija patiesi, bez liekiem jautājumiem un aizdomām. Nu tā kā tautas ticējumos teikts.

   4387. Kad pavasarī ceriņu ziediem ir 6, 8, 10 lapiņas, tad tā ir laime un tādu ziediņu vajaga paglabāt. /I. Mennika, Ainaži./
   4388. Ja ceriņam atrod ziediņu ar trīs lapiņām, tad tā ir nelaime un to vajag samīt. /E. Rotmane, Jaunauce./
   4389. Ja atrod ziediņu ar vairāk par četrām lapiņām, tad tā ir laime./E.Rotmane, Jaunauce/
   4391. Ja pavasarī daudz ceriņi, tad vasaru daudz siena. /R.Eglentāle, Reņģe/
Ceriņu burvību varam izbaudīt ne tikai tiem garām ejot un izsmaržojot, bet sajūtot tā pieskārienus ar visu savu augumu. Pats vienkāršākais ko varam darīt ir noklāt uz zemes palagu, sabērt virsū ziedu ķekarus, kailam apgulties uz tiem un pavārtīties, izsmaržotot ziedu aromātu ar katru auguma poriņu. Ar lielāku jaudu ceriņziedu aromterapiju varam izbaudīt pirtiņā. Lāviņai uzklājam ceriņziedu paklājiņu, apguļamies, kad āda ir jau attīrīta ar pirts berzīti un kopā ar maigo pirts gariņu ļaujamies šim maģiskajam brīdim. Ceriņu pirts ir īpaši lieliska pārim, lai stiprinātu sevi un viens otru ar mīlestības enerģiju, lai tā vairotos un pieaugtu spēkā. Pamēģini iegulties pašos ceriņu ziedos, palutinot savu augumu, piepildot dvēseli ar maigumu un mīlestību.

Ceriņu ziedēšanas laiks ir ļoti īss, bet tie nebūt nav vienīgie ziedi, ar kuriem savienojoties var palīdzēt sevī vairot beznosacījuma mīlestību. Tūlīt plauks jasmīni, kas piemēroti tādiem pašiem rituāliem. Un cik vairs tālu Zāļu diena, kad dabas aktivizējošais plauksmes spēks ir pilnīgi visā, kas zied un zaļo.
Ceriņus varam savāk un pārstrādāt dažādos veidos, lai vēlāk ziemā varētu palutināt sevi ar kādu ziedūdeni, krēmu, masāžas eļļu, uzlējumu, sīrupu vai tēju.

Ziedūdeņi ir mana ikdienas sejas kopšanas sastāvdaļa un ceriņu ziedūdens nav izņēmums. Tas noder visiem ādas tipiem, īpaši labi palīdz iekaisušai ādai, jo tam piemīt pretiekaisuma, baktericīda iedarbība, sekmē tūskas mazināšanos un nomierina. Īpaši iesakāms nogurušu un pietūkušu acu plakstiņu kompresēm.
Izkaltēti ziedi labi noderēs pirts berzītim. Tos samaļu pulverī un sajaucu ar jūras sāli.
Svaigos ziedus var izmantot salātos, dzeramā ūdens atsvaidzināšanai un tējai. Svaigiem ziediem ir rūgtena garša, tādēļ nepārspīlējam ar devām.
Ceriņu ziedu slotiņas pirts dziedniecībā izmanojam tikai svaigā veidā, kuras noderēs mīlestības lauka apzināšanai un paplašināšanai, enerģētiskajiem un fiziskajiem attīrīšanās procesiem. Ceriņš kopā ar pelašķi ir laba kosmētiskā slota. Padara ādu samtainu, līdzina grumbas, lai dziedētu ilgi nedzīstošas brūces.
Ceriņziedu eļļa lieliska masāžām, kā arī var izmantot izsitumu, saules apdegumu, sīku brūču un citu ādas problēmu ārstēšanai. Ar šo eļļu varat iesmērēt pieri un deniņus, ja pārņēmusi migrēna, ierīvēt sāpošās locītavas reimatisma gadījumā. Masējot augumu, var palīdzēt atbrīvoties no stresa, samazināt trauksmi un saspringumu. To var pievienot krēmam, losjonam, šampūnam un kondicionierim, tādējādi bagātinot savu kopjošo kosmētiku ar patīkamu aromātu un vērtīgām vielām. Recepte eļļas pagatavošanai:

Rūpīgi nolasiet ziediņus no zariņiem un piepildiet ar tiem tīru stikla burku. Uzsildiet augu eļļu līdz 40 grādiem un pārlejiet ceriņu ziediem, tā, lai pilnībā tos nosegtu. Uzskrūvējiet burkai vāku un ļaujiet nostāvēties divas dienas. Tad izkāsiet eļļu caur marli, pamatīgi izspiežot ziediņus. Eļļu atkal uzsildiet un pievienojiet svaigu ceriņu ziedu porciju. Ļaujiet tiem nostāvēties. Procedūru atkārtojiet tik ilgi, līdz iegūsiet pietiekami aromātisku eļļu.

Vairāk informācijas par ceriņa ārstnieciskajām īpašībām lasiet šajā saitē:
https://www.agfonds.lv/krumi/cerins-parastais-syringa-vulgaris-l/
Tēju un uzlējumu receptes skatiet šeit:
https://www.fitoterapija.lv/plant/cerini/

Ceriņi atbaida to garu pasaules daļu, kuru saucam par spokiem. Tādēļ ceriņus arī audzējam pie mājām.

Ūsiņa vīrišķā spēka savienojums ar sievišķo ievziedu baltumu

2. mai. 2023, Nav komentāru

Latviešu gadskārtā Ūsiņi iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu, kad izplaukušas lapas un sazaļojusi zāle, sējēji kaisa sēklu tīrumos, pieguļnieki un govju gani izlaiž ganos lopus. Šajā gadā Ūsiņš ir nedaudz aizkavējies un sēklu sēšanas laiks pabīdīts uz nedaudz vēlāku laiku. Tomēr, mums pirtniekiem šis ir ilgi gaidītais laiks, kad varam ienest pērtuvē pirmās vizbulītes,mazās vībotnes, vīgriežu lapas, noklāt lāviņu ar gārsu un nopērties ar pirmajām ievu slotiņām. Ievām ir ne tikai sāpes mazinoša, pretiekaisuma un ādu attīroša iedarbība, bet tās ļoti labi izmantot kā slotu tiem cilvēkiem, kuriem savstarpējās attiecībās ir iestrēdzis kāds sarūgtinājums. Ieva palīdz piedot, tā aizslauka no sirds visus rūgtumus un nepiedošanas, atjauno ķermenī un dvēselē līdzsvaru. Ūsiņa tērps ir gaisma un Ievas ziedi simbolizē gaismu. Ar dabā virmojošo Ūsiņa vīrišķo enerģiju, pirtiņā mēs varam mēģināt iekustināt savu iekšējo kumeļa spēku un caur sievišķo ievu slotiņu rūgteno smaržu, ieklausīties savā dvēselē un atbrīvot to no uzkrātajām dusmām, aizvainojumiem, palūgt piedošanu tiem, kuriem jāpiedod, pieņemt to, kas katram jāpieņem un pāri visam ienest sevī balto, Dievišķo gaismu. Bez piedošanas nav nedz labu attiecību, nedz mīlestības, nedz arī laimes. Piedošana ir brīvība. Piedošana ir miers. Piedošana ir vieglums..... beigu galā - piedošana ir prieks.
Dziedinām rūgtumu dvēselē ar ievu rūgteno smaržu. Rūgtums pret rūgtumu, bet viss ar mēru!
Savulaik iedvesmojāmies no mūsu pirtsskolas skolotāju stāstiem par ievu izmantošanu pirtī, par tās maģiskajām spējām spēt piedot un sadziedēt emocionālās brūces. Tagad ar prieku nododam šīs zināšanās tālāk saviem pirtsmīļiem un tiem, kuri vēl nav izbaudījuši ievu slotiņu enerģētisko spēku un savienojamībā ar pirts gariņu ļāvušies piedošanas pirts rituālam.

Ļaujies šim spēkam!

Sācies kļavu ziedēšanas laiks!

24. apr. 2023, Nav komentāru

Nu jau kādu labu laiku, katru pavasari esmu sākus vākt kļavu ziedus tējai. Tai ir ļoooti izteikta saldena ziedu smarža un garša, tāpēc iesaku katram zāļu tēju cienītājam pamēģināt to.

Ja lasām par ziedu ārstnieciskajām īpašībām, tad rakstos pamatā tiek minēta kā derīga sirdsdarbības stiprināšanai un vīriešu potences veicināšanai. Ja runā par potenci, iespējams, jo kā raksta zinātāji , ziedi ir auga dzimumorgāni, kuros veidojas sēklas, lai augi varētu vairoties. Piemēram, arī vācieši kļavu uzskata par vīriešu koku un kad tikko sāk plaukt jaunās lapiņas, noplūcot tās, pārbauda, vai lapas pamatnē parādās balta piensula. Ja parādās, tātad šī kļava ir ārstnieciska, kas pēc vācu tautas medicīnas novērojumiem uzlabo un pat pastiprina vīriešu potenci. Šim nolūkam tiek gatavots sekojošs līdzeklis:

1 ēdamkaroti sasmalcinātu svaigi saplūktu kļavu lapu pārlej ar 1 glāzi karsta ūdens, ļaujiet nostāvēties, tad nokāš. Dzer aukstu pa ceturtdaļglāzei četras reizes dienā.

Jaunās kļavu lapiņas var pievienot arī salātiem, gatavot uzlējumus, kas palīdzēs stiprināt organismu un ir labs palīgs tiem, kam sāp mugura, ir slimas nieres vai traucēta vielmaiņa.
Priecāsimies ne tikai par kļavu sulām un tējām, bet arī par to skaistumu un diženumu. Ieskatoties sabiedriskā fonda Dabas retumu krātuves mērījumos un Vides datu centra ziņās par dižo kļavu apkopojumu Latvijā, tad resnākās kļavas apkārtmērs reģistrēts 5,6m 1997.gadā Rūtiņu, Trikātas pagastā, Valkas rajonā.
Dzejnieks Alberts Caune ir teicis: “Kļavas ir vissaldākie koki. Tai laikā, kad zied kļavas, zeme neko citu bagātīgāku un pievilcīgāku nespēj dot.”
Latviešu ticējumos saka, ja pie mājām kļava ātri metas sarkana, tad mājā drīz piedzīvos kāzas.

Saudzēsim dabu!

Lielā diena atnākusi

21. mar. 2023, Nav komentāru

Gaisma, līdzsvars, piedzimšana

Klausījosi, brīnījosi, kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca, asnus veda vezumāi.

Ir sagaidīta Lielā diena, kad dienas garums pārsniedz nakts garumu. Saule ar pilnu jaudu ir atnākusi atpakaļ uz mūsu Māras zemi. Pēc ziemas tumsas un sastinguma perioda, pavasara gaismai ir dziedinātāja spēks, jo saulīte pakāpusies augstu debesu kalnā. Jau pašā rīta agrumā esam godinājuši austošo saulīti un iekurinājuši Lielās dienas ugunskuru, piesaistot uguns, ūdens, gaisa un zemes enerģijas, lai nākamais priekšā esošais gads būtu veiksmīgs, ražīgs un svētīts.

Esam izpērušies ar pūpolu zariem, jo tas veicina veselību un modrību, izšūpojušies šūpolēs, iegūstot līdzsvaru sevī, izripinājuši, dāvājuši un saņēmuši raibu raibās oliņas, kas simbolizē, veselumu, dzīvību, atdzimšanu un auglību. Vienu vārdu sakot, esam sasmēlušies milzum daudz spēka un enerģijas jaunajam Saules gadam.

Spīguļo SAULĪT!

Pavasaris pirtī

14. mar. 2023, Nav komentāru

Pēc ziemas tumsas un sastinguma perioda, pavasara gaismai ir dziedinātāja spēks. Pavasaris nāk ar Saules gaismu un siltumu, daba un cilvēki mostas jaunam sākumam. Tuvojas Liela diena - pavasara Saulgrieži, jeb gadskārtu svētki. Ap šo laiku vēlamies atbrīvoties ne tikai no smagajām ziemas drēbēm, bet attīrīt ķermeni, emocijas, prātu, vitalitāti no liekā, nevajadzīgā un ieelpot pavasari, sauli, gaismu.

Pavasara pirtī iešanas mērķis ir iegūt sevī līdzsvaru, visos līmeņos attīrīties un sagatavoties spēka uzņemšanas procesiem. Atmodinām sevi jaunajam un palīdzam tam īstenoties dzīvē. No pavasara pirmajiem vēstnešiem - pūpolu zariem sasienam pirts slotiņu un izbaudām tās maigos un pūkainos pieskārienus. Pūpols ir labsirdības koks, kurš ar savu enerģiju nomierina, atslābina, veicina tāda garastāvokļa rašanos, kurš nepieciešams sarežģīta darba veikšanai. Peroties ar pūpoliem neaizmirstam maģiskos vārdus: “Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, slimība ārā, veselība iekšā!”

Iekustināsim dzīvības spēku!

Pirts Meteņa laikā

25. jan. 2023, Nav komentāru

Kad dienas jūtami paliek garākas, saulīte spožāka, ārā gaiss jau smaržo citādi - klāt Meteņa laiks.

Dedzat, meitas, gaišu guni,
Pušķojiet istabiņu:
Tilti rīb, važi skan,
Metens brauca pār kalniņu
Saules groži rociņā.

Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jaunā saimnieciskā gada sākums, bet tas ir laiks, kad mēs mēģinām mazināt haosu, harmonizējam sevi un uzņemam sakrālo kosmisko enerģiju. Pāreja no vienas kvalitātes citā. Viss iesākas ar domu – metu - plānošanas laiks, kad pārdomājam iepriekšējā gadā paveikto, vai nepaveikto un metam metus nākotnes audeklam. Šajā laikā ne tikai uzpildāmies ar kosmisko enerģiju, bet arī atbrīvojamies no visa liekā, jo gaisma vēl mijas ar ēnu.

Tieši šajā laikā pirtiņā ir tā iespēja ielūkoties savā ēnas pusē, lai izravētu to, kas ravējams un izgaismotu savu iekšējo garīgo pasauli, harmonizējot un stiprinot sevī spēkus jaunām idejām un jaunajam sevī. Atbrīvojam vietu jaunām kvalitātēm. Ne velti mūsu senči pirmos mēslus uz lauka izveda tieši Meteņa laikā. Tā garīgajā plānā mēs varam iztīrīt arī savu iekšējo “kūti” visā augumā un prātā, atbrīvojot vietu gaismai, vieglumam, palīdzot savām domām radīt gaišas, tālredzīgas idejas, un tālāk mestu zelta un sidraba pavedienus, plānojot nākamo saimniecisko gadu.

Ja ir vēlme piedzīvot šo garīgo ceļojumu mūsu pirtiņā Meteņa laikā, aicinām uz Draugu pirtiņu.

Pirts programma:
Pirms pirtī iešanas, pagatavosim pašgatavotu pelnu maisiņu - katrs formulēsim to aktualitāti, no kuras noteikti vēlamies atbrīvoties, caur sajūtām un mēģināsim ieraudzīt, kādās kvalitātēs tam jātransformējas;
Pirmā ķermeņa sildīšanās, pirts mērķa nospraušana;
Pašiepēršanās pirtnieka vadībā ar lapu slotiņām;
Pirtnieks attīrīs tavu augumu ar attīrošo pirts berzīti un palutinās tevi ar skuju pretgrumbu krēmu.
Katram pirtsmīlim viegls pēriens ar kadiķa un bērza slotiņām.
Pirts apmeklējumu pabeigsim ar meditāciju atbilstošu Meteņu laikam, stiprinot ciešākas saiknes ar savu dzimtu, jo šajā laikā saule vēl ir veļu pusē. Formulēsim savus nodomus un metīsim bultas uz nākotni.
Baudīsim pirtnieces pašas vāktās zāļu tējas Izmantosim ūdeni visos tā brīža pieejamajos veidos, jo tas attīra un nes svētību. Ja dabas māte atnesīs mums sniegu, pikosimies, lielīsimies, skriesim basām kājām, saņemot zemes spēku.

Ziemas saulgriežos

20. dec. 2022, Nav komentāru

Dedziniet gaišu guni,

Laidiet Dievu istabā:
Dieviņš brauca pār kalniņu

Sudrabotu mētelīti

Ir pienācis ziemas saulgriežu laiks - Ziemassvētki. Latviešu tautas tradīcijās ziemas saulgrieži ir svētki, lai daudzinātu pagājušā gada pūliņus un grūtumus, lai slavētu auglību, ražu, lai sveiktu saules gaismas un siltuma atgriešanos dabā. Latviešiem, kuri piekopj pagāniskās tradīcijas, Ziemassvētki ir jautri un skaļi svētki.

Bet pirms šo svētku svinēšanas, nepieciešama sagatavošanās.
Kā pirmo jāmin mājas attīrīšanu un sagatavošanos svētku noskaņai. Ziemas periodā lielisks mājas enerģētiskā lauka attīrīšanas instruments ir kadiķa kvēpeklītis ar kuru izkvētinām katru mājas, pagraba un šķūņa kaktiņu. Tad izdekorējam māju katrs pēc saviem ieskatiem, zināšanām un iespējām - sveču gaismiņas, lukturīši, puzuri, čiekuri, kartupeļu un salmu saulītes u.c.
Tad attīram paši savu organismu, gan fiziskajā, gan garīgajā plāksnē. Kā viena no lieliskākajām vietām abu šo procesu darbību veikšanai ir iešana pirtiņā.
Ziemas saulgriežu pirts mērķis ir:

attīrīšanās no visa nevajadzīgā, kas cilvēkā ir uzkrājies;
spēka uzņemšana jaunajam darba cēlienam;
jaunā darba cikla – jaunā gada veiksmīgai programmēšanai;
enerģētiskās aizsardzības nodrošināšana veiksmīgam jaunajam ciklam.

Pirts procedūrās šajā periodā prioritāte ir dzīvajām skujkoku slotiņām, skuju berzīšiem, kāju vanniņām, kompresēm un atspirdzinošiem skuju dzērieniem. Tieši skuju koki ir tie, kas tumšajā ziemas periodā var palīdzēt uzlabot veselību un stiprināt mūsu garu. Dažāda veida procedūras ar skujkokiem, aukstuma un karstuma kontrasti ir kā pirmā profilaktiskā palīdzība vīrusu un baktēriju laikā. Savukārt garīgajā jomā, priede vairos dzīves prieku, egle palīdzēs radīt iekšējo mieru un kadiķis izgaismos visu tumšo un virzīs uz mērķtiecību. Vairāk lasīt.

Visas pirts procedūras ir lēnas un nesteidzīgas, lai varam vairāk ieklausīties savās sajūtās, lai varam atbrīvoties no visa, kas mūs nomāc, tad ieelpotu sevī gaismu un atdzimtu no jauna jaunajam darba cēlienam, lūdzot Dievam auglību, svētību un bagātību.

Klājam galdu. Svētku galdam jābūt bagātīgi klātam, jo ticējumi vēsta – kāds galds svētkos, tāda visa nākamā sezona. Obligāti uz galda jābūt maizei, sālim un ugunij, kas sola svētību nākamajam gadam. Gatavojam vismaz 9.ēdienus - pupas, pīrāgus, plātsmaizes, štovētus kāppostus, dārzeņus, zirņus, piparkūkas, putraimu desas, cūkas šņukuru un citus gardumus. Kāpēc cūka, jo tas ir dzīvnieks, kurš maina kartību. Sarok zemi un rada nekārtību. Tā maina kosmisko telpu radot haosu. Lai jebkas pārtaptu ir jābrūk, jānoārdās, vai jānojauc iepriekšējais. Nu tad lūk – cūka simboliskā veidā šo paveic – tādā veidā radot iespēju rasties jaunajai kārtībai un sākties jaunam ciklam. Galdu atstāj pilnu ar ēdieniem arī pa nakti, lai nākamajā gadā būtu pārticība.
Nu varam sākt svinēt svētkus. Sanākam lielāks vai mazāks saimes pulciņš un sākam vilk ap māju, pagalmu un citām ēkām iepriekš sagatavoto bluķi. Bluķis simbolizē sevis stiprināšanu, attīrot sētu, pagalmu, prātu no vecā, savu laiku nokalpojušā un sliktām domām. Bluķī savācam visu, no kā gribam emocionāli tikt vaļā, lai pēc tam to sadedzinātu un atbrīvotos, tādejādi sagatavojoties visam jaunajam. Velkot bluķi dziedam dziesmas, esam jaurti un līksmi.
Ziemas saulgriežos piedien arī laimes liešana, zīlēšana, nākotnes pareģošana. Rakstām plānus nākamajam gadam, lai tie aug kopā ar saules gaismu. Tas nu ir pēc vēlmes un radošuma.
Mūsu senčiem vēl ir jauka tradīcija - ap šo laiku vajag skriet ar basām kājām trīs reizes ap māju, bet to var darīt arī ap pirti. Skrienot pilda sazemēšanās funkciju un spēka saņemšanu no zemes. Kājas piesišana pie zemes ir spēka aktivizēšana.
Kopumā Ziemassvētku naktī svarīgi ir būt patiesi līksmiem, jo tikai ar līksmību var tikt pāri tumšajam laikam – tam kalpo danči, dziesmas un rotaļas.
Godināsim šo Saules gadskārtu un līksmosim katrs savā sētā, ģimenē, dzimtā un vairosim gaismu Ziemas saulstāvju laikā un visā Saules gada ritā.

Lai baltas domas, gaisma sirdī un viegls pirts gariņš!

Uguns dzirkstelīti meklējot

12. dec. 2022, Nav komentāru

Šogad ziema mūs visus priecē ar sniegotiem paklājiem un dziļām sniega kupenām. Viss dabā ir balts un rāms. Brīžiem ir sajūta, ka viss saplūsts vienā veselumā. Pazūd skaļums, iestājoties klusumam, izzūd krāsas, iestājoties baltumam, pazūd ikdienišķā steiga, iestājoties rāmumam. Tu vēro šo mieru dabā un pats kļūsti mierīgs. Ir tāds kā iekšējo sajūtu izzināšanas laiks. Šajā vispasaules trauksmainajā laikā tā vien gribas aizbēgt no šīs informatīvi pārblīvētās telpas. Apmēram tā, kā izraut no strāvas radio, televizoru, telefonu un datoru, sajūtot un izgaismojot tikai savu privāto telpu, elpu un augumu. Sajūtu līmenī, piepildīt sevi ar šo mieru un baltumu. Pieņemot pagātnes notikumus, atrast sevī kādu jaunu spožu dzirkstelīti, lai ar to spētu iedegt lielāku, jaudīgāku uguns liesmu, kas dotu enerģiju un spēku ieraudzīt kādu jaunu virzienu savam ierastajam dzīves ceļam. Šis patiesi ir pārdomām pilns laiks Saules gada ritā, kad varam sākt kaldināt jaunus mērķus un jauns ieceres.

Šo jauno ieceri es salīdzinu ar sēklu, kura pirmsākumā ir jāatrod starp tūkstošajām sēklām manos noglabātajos apcirkņos. Kuru sēklu ņemt, kuru izvēlēties kā vienīgo, varbūt vairākas. Kuru izlolot ar domu spēku, izgaismot, piepildot ar gaismu un mīlestību, lai vēlāk Metenim palūgtu labu ražu un izdošanos paveikt visu iecerēto.

Tā sajūta ir tāda, it kā tu turi rokā sēklu un domā tikai par to. Cik tā vesela, cik es esmu vesela, kur es to varētu iesēt, kā es to koptu un kādi varētu būt tās augļi gan fiziskajā, gan garīgajā plānā. Kā es kopā ar šo sēklu spētu mainīties pati. Tā turot sēklu plaukstā, es mēģinu saprast, kāds varētu būt šis jaunais, iecerētais sēklas stāsts. Bet skaidrs ir tas, ka tikai ar prātošanu un turēšanu rokās, nekas neizaugs. Tam vajadzīgs spēks un enerģija, mīlestība un gudrība, kuru vairot es varu tikai pati ar savu gribasspēku, saņemot Zemes un Debess svētību. Nu jau es skaidri zinu, ir laiks iedegt spožāku uguni sevī, kas dotu enerģiju nospraust kādu jaunu mērķi, uzsākt to un realizēt. Šo vēstījumu un sapratni es saņēmu no vībotnes vecmāmiņas. Paldies tai par to.

Viena no manām spēka vietām ziemas laikā ir pirts, kurā, ienesot Dabas spēkus, skujeņus, mālus, dūņas, sniegu, varu sajust un ieklausīties sava auguma visdziļākajos apcirkņos. Tā ir vieta, kur mana Dvēselīte ar Dieviņu sarunājas. Kopumā, nometot veco, aiztaisot ciet kādas ierasti virināmās durvis, es novēlu sev ieraudzīt jaunu uguns dzirkstelīti, kas dotu man spēku atvērt jaunas, vēl nepazīstamas durvis jauniem mērķiem, jauniem darbiem.

Novēlu katram šai sniegoti klusajā laikā atrast savu uguns dzirkstelīti, lai sākumā spētu ar to izgaismot sevi. Tad mēs visi kopā spīdētu katrs ar savu spozmi, viens otru cienot, mīlot, radot jaunus, katram savus un kopīgus mērķus un ieceres.

Rudens spēks

26. sep. 2022, Nav komentāru

Rudens saulgriežu laiks, kā robežšķirtne, no zelta uz sidraba laiku. Tas ir mans, dvēseli piepildošais laiks, kurš rudenī nav iedomājams bez vībotnes klātbūtnes, kurai ir milzīgs maģiskais spēks, kas mani uzlādē un piepilda. Vienotībā ar vībotni es sajūtu savu dziļumu, savu sievietes spēku. Es esmu šeit, šajā laikā, šajā miesā. Sieviete. Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet to apzinos tieši rudens saulgriežu laikā. Mēs katra esam nākušas šajā pasulē ar savu skaistumu, viedumu, uguni un spēku. Un tas mani tā priecē, īpaši brīžos, kad satiekamies sievas, katra savā krāšņumā, gudrībā un sievišķībā. Es apbrīnoju šo laiku, šo kopā būšanu ar nezāļu karalieni vībotni, kura man liek sajusties stiprai, spēkpilnai un reibinoši draiskai. Atveries arī tu šim vībotnes spēkam, atveries un paņem tās sēklu un iesēj to sevī. Tā ik gadu tu audz un vēro sevi dziļumā, piepildi sevi ar gaismu un tevi nevar tik viegli izraut ar sakni. Iesēj šo spītību, drosmi, kaisli un sievišķību. Būt spēkpilnai un viedai kā vībotnei, tas ir izaicināums.

Noklausies mistēriju ciklu Brīnumskaistā. https://youtu.be/5KxBtwBshfY

Baltā diena - Krustabas

7. sep. 2022, Nav komentāru

Kad nāk Blata diena, tad viss ir balts, tīrs un rāms. Paldies Visumam par spēku, kas dots un vībotnes vecāmiņai par uguns sauju, bez kuras nebūtu iespējama uzdrīkstēšanās. Paldies jaunajiem vecākiem par uzticēšanos. Krustabas Dzimtas mājās, kā neaprakstāma mīlestības upe vijās cauri paaudzēm, no cilvēka uz cilvēku, no sirds uz sirdi, vienotībā ar Dabas spēku lūdzot bērniņam aizsardzību, zemes un debes svētību. Tas ir izdzīvots.

Nu jau trešo gadu viesosimies laika Rata pieturā Evertos.

2. aug. 2022, Nav komentāru

Mans spēka trauks Vasaras saulgriežos

15. jūn. 2022, Nav komentāru

Līgo bite, līgo saule
Pa lielo tīrumiņu,
Bite ziedus lasīdama,
Saule sienu kaltēdama

Vasaras saulgriežu gaidīšanas laiks man ir visemocionālākais laika periods visā Saules gada ritā. Līdzīgi kā gaidot dzimšanas dienu: neliels, bet patīkams satraukums, kņudoņa vēderā. Jau sākot no agra pavasara tiek gaidīti pirmie pumpuri, lapas un ziedi, tā drīz tiks sagaidīti arī Vasaras saulgrieži, kad daba sasniegs savu ziedēšanas augstāko punktu un katrs zieds, koks un lapa piepildīsies ar jaunu enerģētisko lādiņu. Šis laiks pielīdzināms cilvēka mūža ritam, kad mazais jaundzimušais bērns ir izaudzis par vīru vai sievu, pašos spēka gados, var dibināt jaunas ģimenes, jaunas dzimtu sistēmas.

Lai es varētu sevī uzturēt enerģētisko lādiņu veselam Saules gadam, kā lielu trauku pildu to ar dabas spēku - staigājot pāri pļavām un mežmalām, pāri tīrumiem un upes malām, ar ziediem un koku zariem rokās, vācot dažādas augu tējas, gatavojot ziedes, maļot augu pulverus, sienot pirts slotas un kvēpeklīšus, gatavojot pirts skrubīšus un ziedūdeņus. Dari, ko darīdams, viss uzlādē un trauks tikai pildās. Daba man ir galvenais pozitīvās enerģijas un dzīvības spēka avots. Cik burvīgs ir tas brīdis, kad var ne tikai sildīties siltajos saules staros, bet arī izbradāt peļķes ar basām kājām, samirkt pērkona lietus gāzēs un justies brīvi un dabiski. Un tieši šajā laikā mans enerģētiskis trauks piepildās ar milzīgu jaudu. Straujiem soļiem tuvojas saulgrieži, bet vēl jāpaspēj sakopt un attīrīt sēta, māja, izravēt dobes, attīrīties pašiem, pabeigt iesāktos darbiņus, un sākt domāt, kā maksimāli uzņemt Saules enerģiju un kā pavadīt gada visīsāko nakti, lai sajustu gan Zemes un Debess spēku. Tieši to mistiskumu vai noslēpumainību man piešķir gatavošanās šiem svētkiem. Vasara ir tik īsa un šis brīnumainais laiks ātri paskrien, tāpēc ejam dabā jau šodien, gozējamies saulītē, staigājam ar basām kājām, izsmaržojam, smeļam un tveram, vācam augus ziemai, ejam pirtiņā, izvaļājamies par mīksto zāli vai ziedu pļavu un sajūtam šo vienotību ar dabas spēku. Pirtiņā klājam zāļu paladziņus, beržamies ar zāļu un ziedu saišķiem, berzīšiem. Jo vairāk augu, jo spēcīgāk savienojamies ar dabas spēku.
Izbaudām šo maģisko laiku, kad saulīte savā gaitā sasniegs tālāko saullēkta punktu un tālāko saulrieta punktu. Īsāk sakot, vasara pagriezīs savus laika ratus uz pretējo pusi, ziemas pusi.
Ejam dabā un piepildām katrs savu spēka trauku.

Lai Līgo!

Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks

3. mar. 2022, Nav komentāru

Riti, Saulīt, ritēdama

Zelta starus starodama

Pamet mana, mūžiņami

Kaut jel vienu pazarīti.

Lielas dienas rītā pats Dievs un Laima pa Zemi staigā, tāpēc ir svarīgi no rīta sagaidīt Sauli, sasveicināties ar to, godināt, pretī saņemot saules siltumu. Svētīgi nomazgāt muti tekošā ūdenī, jo šīs dienas rītā ūdenim ir īpašs dziedinošs spēks. Kārtīgi izšūpoties, jo šūpošanās ir arī nepārprotams auglības veicināšanas rituāls, kā arī jaunā cikla iešūpošana. Un protams, neizpaliek arī pēršanās ar pūpolu zariem, kas veicina veselību, modrību, žirgtumu. Ņemam pūpolus un ejam pirtiņā, skaitot visiem labi zināmo skaitām pantiņu: "Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimība (slinkums) ārā, veselība iekšā!". Šajā laikā pirts procedūrām liels uzsvars tiek likts uz organisma attīrīšanos, tāpēc lieliski noderēs kadiķa un lazdas izmantošana, gan kāju vannītēm, gan pirts berzītim auguma attīrīšanai. Šobrīd kadiķis ir spēka pilns, lai palīdzētu mums enerģētiski attīrīties, savukārt, lazdas skaras lieliski noderēs abrazīvai ādas attīrīšanai, vienlaicīgi to pabarojot un aizsargājot pret dažādām ādas slimībām.

Lai gaišas acis un tīras domas!

Satikšanās ar vībotnes garu

17. nov. 2021, Nav komentāru

Mana satikšanās ar vībotnes garu nebija nejauša. Vībotne manā tuvumā bijusi jau ļoti sen, bet, iespējams, es to nebiju iepazinusi dziļāk. Ar vārdu “tuvumā”, es domāju, ne tikai dobēs, pirtī, pulveros, ziedēs un salātos, bet arī manā sirdī un dvēselē. Ik katru reizi, kad vībotni kvēpināju, malu, vārīju vai sutināju, tās smarža piepildīja katru manu auguma šūniņu ar milzīgu spēku un deva man jaudu jaunām radošām izpausmēm. Grūti aprakstīt kā šī smarža pārņem manu prātu. Tā paceļ virs zemes un liek sajusties brīvai kā putnam. Tajā var ienirt kā jūrā, ļauties tās viļņiem un virsējām vēja vibrācijām. Tā mani nomierina un piepilda ar kaut ko ļoti spēcīgu. Es bieži uzdevu sev jautājumu, kas mani tajā apbur un ļauj dziļāk sajust savu sievietes dabu. Līdzīgas sajūtas piedzīvotas arī Vasaras saulgriežu laikā, kad ar saules enerģiju piepildītie ziedi un lapas, visa daba spēcina un piepilda tevi ar milzīgu enerģijas lādiņu. Bet vēlajā rudens laikā, kad dabā ziedēšana sen ir beigusies, pēc jauniem spēkiem un enerģijas es vēršos pie vībotnes. Kāpēc vībotne, kāpēc rudenī. Atbilde visiem skaidra. Vībotne- viens no senākajiem pasaules augiem, rudens- laiks, kad pieminam savus senčus, lūdzam padomu, spēku un aizsardzību. Vībotne sena kā vecmāmiņa un ar to var izrunāties no sirds. Tāpēc tieši rudenī šis pievilkšanās spēks vībotnei man ļauj sajust tās viedumu, mierpilno spēku un ieklausoties sevī, atrast jaunu sēklu jaunām atklāsmēm. Man ir milzīgs prieks, ka tieši šogad piedzīvoju šo dziļo sastapšanos ar vībotnes garu. Par to varu pateikties Rutai Garklāvai, kad vadot satikšanās meditāciju ar vībotnes garu, man bija tā iespēja sastapties ar šo maģisko un viedo būtni, ieraudzīt un saņemt vēstījumu, saprast, kāpēc tieši vībotne ir tā, kura man palīdz un spēcina manu dvēseli. Paldies Kristīnei Vallerei par jaudīgo vībotnes dejas rituālu un rožu dārza sildīšanu, kad savienojoties ar vecmāmiņas pīpes dūmiem, nerimstošām lietus lāsēm un varavīksnes jautrību, ļāvos iziet no saviem nospraustajiem rāmjiem un dziļāk sajust savu sievišķo dabu.

Teikās, stāstos, pasakās un ticējumos arī sociālajos tīklos ir milzum daudz skaidrojošas informācijas par vībotni, cik tā sena, ko tā dziedē, kam palīdz, ko atklāj, vairo u.c. Bet ir viena frāze, kuru vēlos nocitēt ir no Gaismas vībotnes FB lapā minētā: “… vībotne… ļauj piedzīvot kaut ko tādu, ko nevar izskaidrot, tikai sajust”. Tam es piekrītu ar visiem 100%. Ja es pati nebūtu piedzīvojusi šo maģisko ceļojumu, nekad tam nenoticētu, ka vībotnes gars ir tik spēcīgs un var būt tev tik tuvu, saņemot no tās skaidru vēstījumu, kas vienlaicīgi ir atbilde man, kāpēc es tik ļoti cienu šo augu, kāpēc es nirstu tās smaržu burvībā, bet daudzās lietās griežos kā ritenis ap savu asi un nespēju izkāpt no šīm ierastām, klišejiskām darbībām. Tieši tādēļ radās šis stāsts, lai padalītos ar savu ceļojumu, kuru nevar pilnībā aprakstīt, bet iedrošināt, lai kāda, kura vēl ir tikai ceļā sastapties ar vībotnes garu, ļaujas šim piedzīvojumam, ļaujas sajūtām un jaunām atklāsmēm. Paldies vībotnes vecmāmiņas garam par vēstījumu, kuru apsolu kopt un ļaut tai izaugt, uzziedēt un dalīties ar jaunām sēklām.

Lai Top!

Veļu laikā

19. okt. 2021, Nav komentāru

Pēc rudens Saulgriežiem, kad laukus un ielejas pārklāj miglas vāli, rudens vakari paliek garāki un drēgnaki, klāt ir Veļu laiks, jeb kā citur Latvijā tiek saukts arī par garu dienām, ķauķu laiku, Dievainēm, dvēseļu dienām, paminkām, iļģu laiku un vēl citādi. Daudzviet šis laiks ir no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, citur īsāks, citur ilgāks. Arī pašiem veļiem ir daudz vārdu: velēnieši, gari, gariņi, dieviņi, iļģi, ķauķi, paurīši, urguči, vecajie, ēni, māžekļi. Lai kā arī mēs tos nosauktu, tas ir mūsu priekšteču godināšanas laiks un esmu pārliecināta, ka mūsu senču gari apciemo dzīvos, savas dzimtas piederīgos. Tas ir labākais brīdis, kad varam stiprināt savas dzimtas saknes, godbijībā pateicoties par to pieredzi, ko esam ieguvuši tikai tāpēc, ka pirms mums pasaulē bijuši viņi.

Nu jau daudziem ir jau zināms, ka šī Saule nav atdalāma no viņās Saules, jo mēs esam saistīti ar saviem senčiem un mums katram ir sava vieta savā dzimtas koka zarā.
Man un manai ģimenei šis ir vēsturisko atmiņu veidošanas laiks. Pārdomu, pateicības, pieņemšanas laiks.

Jau ar to brīdi, kad sāku domāt par mūsu mīļajiem velīšiem, diena paiet kā dziedinoša meditācija, sākot no ugunskura un mielasta sagatavošanas brīža, līdz pat velīšu prom raidīšanai. Rosoties par godu šim svinīgajam brīdim, parasti ieslīgstu pozitīvās atmiņās par katru aizgājēju, ar kuru šajā gadā vēlos domās parunāties. Atminoties tos kopā piedzīvotos jaukos brīžus, redzu bildes aizskrienam gar acīm kā filmā, attinot atpakaļ tikai tās pozitīvas atmiņas. Savienojoties ar savas dzimtas enerģētisko lauku, tā ir iespēja sajust savas saknes un uzdot sev jautājumu, kas es esmu, kas ir bijuši mani tālākie priekšteči, kādi ir bijuši viņu potenciālie spēki, kādi ir manējie. Cik tālu, līdz kurai paaudzei es apzinos savas dzimtas sievu rindu. Ko es varētu paņemt no viņu gūtās pieredzes tiem brīžiem, kad jūtos apjukusi, sapinusies vai nezinu atbildes uz jautājumiem. Zinu, ka šajā pārdomu laikā dažiem atnāk nepavisam labas atmiņas par kādu no aizgājējiem, bet tieši tad ir tas īstais brīdis, kad varam lūgt piedošanu un izlīgt, cenšoties sakārtot savas ģimenes sistēmisko lauku.
Tā lēnā un mierīgā ritmā mūsu sētā paiet veļu godināšanas laiks, kad sakām paldies visiem dzimtas aizgājējiem, arī tiem, kurus vārdā nepazīstam, bet apzināmies, ka tādi bija. Un pašās beigās pateicamies Visumam par iespēju būt šajā enerģētiskajā plūsmā, saņemot svētību, atbalstu un spēku.

Veļu upe pārplūdusi, No krastiem(i) izgājusi,
Tev palikti tai zemē, Mums palikti šai zemē

Rudenīgas atmiņas

6. okt. 2021, Nav komentāru

Noriet Saule vakarā, sēžas zelta laiviņā,

Lec Saulīte rītiņā, vārtu staba galiņā.

Vai Tu sajūti rūgteno rudens smaržu, vai dzirdi dzērvju balsis garās rindu kāsīs, vai redzi kā dabas zaļā rota lēnām iekrāsojas sārti dzeltenīgos toņos. Lēni rāmā ritmā rudens rit savu ceļu.

Šogad rudens manā sirdī ienācis ar bērnības atmiņām, kad priecājāmies par adataino kastani, kurš šķīlās kā cālēns no biezās adatu čaulas, kad skolā vācām cietās zīles lielos maisos un uz klašu izstādēm nesām burkānu zaķus un ķirbju karietes, kad draiskulībā mētājām pa gaisu kaudzēs savāktās raibu raibās kļavu lapas, kad izgaršojām rūgteno pīlādžu garšu un cetpo baraviku smarža virmoja katrā mājas istabā, kad bezgalīgi garajās kartupeļu vagās kājas grima mitrajā un smagnējā zemē, bet mājās tām vienmēr bija silti. Nebēdnīgs un pieredzes bagāts bija šis laiks, tāpēc man rudens ir bez skumjām, klusa gaišuma pilns. Kā Tu sajūti rudeni?

Vienmēr pateicībā par visu kas sastapts, piedzīvots, pārdzīvots, iegūts un zaudēts, kursim uguni un sūtīsim pateicības enerģiju Augstākajiem spēkiem. Lai top!

Ielādēt vēl